Aktivētā ogle ūdens attīrīšanas nozarē.

Aktivētās ogles unikālā, porainā struktūra un plašais virsmas laukums apvienojumā ar pievilkšanās spēkiem ļauj aktivētajai oglei uztvert un noturēt uz savas virsmas dažāda veida materiālus. Aktivētā ogle ir pieejama dažādās formās un variācijās. To iegūst, apstrādājot oglekli saturošu materiālu, visbiežāk ogles, koksni vai kokosriekstu čaumalas, augstas temperatūras vidē (piemēram, rotācijas krāsnī[5]), lai aktivizētu ogli un izveidotu ļoti porainu virsmas struktūru.

Aktivētā ogle ir viens no visbiežāk izmantotajiem produktiem ūdens attīrīšanas nozarē. Tā ir ārkārtīgi poraina ar lielu virsmas laukumu, kas padara to par efektīvu adsorbentu. Aktivētā ogle pieder pie porainu oglekļa materiālu grupas, kam ir augsta adsorbcijas spēja un reaktivācijas spēja. Kā bāzes materiāls aktīvās ogles ražošanai tiek izmantotas daudzas vielas. Visizplatītākās no tām, ko izmanto ūdens attīrīšanā, ir kokosriekstu čaumalas, koks, antracīta ogles un kūdra.

Pastāv dažādas aktivētās ogles formas, katrai no tām ir atšķirīgas materiāla īpašības, kas padara to ideāli piemērotu konkrētiem pielietojumiem. Tādēļ ražotāji piedāvā plašu aktivētās ogles produktu klāstu. Atkarībā no pielietojuma aktivēto ogli var izmantot pulverveida, granulētā, ekstrudētā vai pat šķidrā veidā. To var izmantot atsevišķi vai kombinācijā ar dažādām tehnoloģijām, piemēram, UV dezinfekciju. Ūdens attīrīšanas sistēmās parasti tiek izmantota granulēta vai pulverveida aktivētā ogle, un visbiežāk izmantotā forma ir granulētā aktivētā ogle (GAC) no bitumena oglēm. Kokosriekstu čaumala ir kļuvusi par vienu no labākajām aktivētās ogles formām ūdens filtrācijas sistēmu vajadzībām. Uz kokosriekstu čaumalas bāzes veidotās aktivētās ogles ir mikroporas. Šīs mazās poras atbilst piesārņotāju molekulu izmēram dzeramajā ūdenī un tādējādi ir ļoti efektīvas to uztveršanā. Kokosrieksti ir atjaunojams resurss un ir viegli pieejami visu gadu. Tie aug lielā skaitā un var tikt uzglabāti ilgu laiku.

Ūdens var saturēt piesārņotājus, kas var ietekmēt veselību un dzīves kvalitāti. Ūdenim, kas paredzēts lietošanai pārtikā, jābūt brīvam no organismiem un ķīmisko vielu koncentrācijām, kas var būt bīstamas veselībai. Ūdenim, ko dzeram katru dienu, jābūt brīvam no jebkāda piesārņojuma. Ir divu veidu dzeramais ūdens: tīrs ūdens un drošs ūdens. Ir svarīgi nošķirt šos divus dzeramā ūdens veidus.

Tīru ūdeni var definēt kā ūdeni, kas nesatur svešas vielas, neatkarīgi no tā, vai tās ir nekaitīgas vai nē. Tomēr no praktiskā viedokļa tīru ūdeni ir grūti ražot pat ar pašreizējām sarežģītajām iekārtām. No otras puses, drošs ūdens ir ūdens, kas, visticamāk, neradīs nevēlamu vai nelabvēlīgu ietekmi. Drošs ūdens var saturēt dažus piesārņotājus, taču šie piesārņotāji neradīs nekādu risku vai nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību. Piesārņotāju daudzumam jābūt pieņemamā diapazonā.

Piemēram, hlorēšanu izmanto ūdens dezinfekcijai. Tomēr šajā procesā gatavajā produktā nonāk trihalometāni (THM). THM rada potenciālus draudus veselībai. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts Nacionālā vēža institūta žurnālā (St. Paul Dispatch & Pioneer Press, 1987), ilgstoša hlorēta ūdens dzeršana, šķiet, palielina urīnpūšļa vēža attīstības risku pat par 80 procentiem.

Tā kā pasaules iedzīvotāju skaits pieaug un pieprasījums pēc droša ūdens pieaug vairāk nekā jebkad agrāk, tuvākajā nākotnē būs ļoti svarīgi, lai ūdens attīrīšanas iekārtas būtu efektīvākas. No otras puses, mājsaimniecību ūdensapgādi joprojām apdraud piesārņotāji, piemēram, ķīmiskas vielas un mikroorganismi.
Aktivētā ogle jau daudzus gadus tiek izmantota kā ūdens filtrēšanas līdzeklis dzeramā ūdens attīrīšanai. To plaši izmanto piesārņotāju atdalīšanai ūdenī, pateicoties tās augstajai šādu savienojumu adsorbcijas spējai, ko nodrošina to lielā virsmas platība un porainība. Aktivētajām oglēm ir dažādas virsmas īpašības un poru izmēru sadalījums, un šīm īpašībām ir svarīga loma piesārņotāju adsorbcijā ūdenī.