Aktivētā ogle ūdens attīrīšanas nozarē.

Unikālā, porainā struktūra un lielais aktīvās ogles virsmas laukums apvienojumā ar pievilkšanas spēkiem ļauj aktīvajai oglei uztvert un noturēt uz tās virsmas dažāda veida materiālus. Aktīvā ogle ir daudzos veidos un šķirnēs. To iegūst, apstrādājot oglekli saturošu materiālu, visbiežāk ogles, koksni vai kokosriekstu sēnalas, augstas temperatūras vidē (piemēram, rotācijas krāsnī[5]), lai aktivizētu oglekli un izveidotu ļoti porainu virsmas struktūru.

Aktīvā ogle ir viens no visvairāk izmantotajiem produktiem ūdens attīrīšanas nozarē. Tas ir ārkārtīgi porains ar lielu virsmas laukumu, kas padara to par efektīvu adsorbējošu materiālu. Aktīvā ogle pieder porainu oglekļa materiālu grupai, kam ir augsta adsorbcijas spēja un reaktivācijas spēja. Daudzas vielas tiek izmantotas kā pamatmateriāls maiņstrāvas ražošanai. Visizplatītākie no tiem, ko izmanto ūdens attīrīšanā, ir kokosriekstu čaumalas, koks, antracīta ogles un kūdra.

Pastāv dažādas aktīvās ogles formas, un katra no tām piedāvā dažādas materiāla īpašības, kas padara to ideāli piemērotu īpašiem lietojumiem. Tādējādi ražotāji piedāvā plašu aktīvās ogles produktu klāstu. Atkarībā no pielietojuma aktivēto ogli var izmantot pulverveida, granulu, ekstrudētā vai pat šķidrā veidā. To var izmantot atsevišķi vai kombinācijā ar dažādām tehnoloģijām, piemēram, UV dezinfekciju. Ūdens attīrīšanas sistēmās parasti tiek izmantota vai nu granulēta, vai pulverveida aktīvā ogle, un visbiežāk izmantotā forma ir granulētā aktīvā ogle (GAC) no bitumenoglēm. Kokosriekstu čaumala ir kļuvusi par vienu no labākajām aktīvās ogles formām ūdens filtrēšanas sistēmas vajadzībām. Aktīvās ogles, kuru pamatā ir kokosriekstu čaumalas, ir mikroporas. Šīs mazās poras atbilst dzeramajā ūdenī esošo piesārņotāju molekulu lielumam un tādējādi ir ļoti efektīvas to aizturēšanā. Kokosrieksti ir atjaunojams resurss un ir viegli pieejams visu gadu. Tie aug lielā skaitā un var tikt saglabāti ilgu laiku.

Ūdens var saturēt piesārņotājus, kas var ietekmēt veselību un dzīves kvalitāti. Ūdenim, kas paredzēts lietošanai pārtikā, jābūt brīvam no organismiem un ķīmisko vielu koncentrācijas, kas var būt bīstamas veselībai. Ūdenim, ko dzeram ikdienā, jābūt brīvam no jebkāda piesārņojuma. Ir divu veidu dzeramais ūdens: tīrs ūdens un drošs ūdens. Ir svarīgi atšķirt šos divus dzeramā ūdens veidus.

Tīru ūdeni var definēt kā ūdeni, kas nesatur svešas vielas neatkarīgi no tā, vai tas ir nekaitīgs vai nekaitīgs. Tomēr no praktiskā viedokļa tīru ūdeni ir grūti ražot pat ar pašreizējām sarežģītām iekārtām. No otras puses, drošs ūdens ir ūdens, kas, visticamāk, neizraisīs nevēlamu vai nelabvēlīgu ietekmi. Drošs ūdens var saturēt dažus piesārņotājus, taču šie piesārņotāji neradīs nekādus riskus vai nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību. Piesārņojumiem jābūt pieņemamā diapazonā.

Piemēram, ūdens dezinfekcijai tiek izmantota hlorēšana. Tomēr šis process gatavajā produktā ievada trihalometānus (THM). THM rada potenciālus veselības apdraudējumus. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts Nacionālā vēža institūta žurnālā (St. Paul Dispatch & Pioneer Press, 1987), ilgstoša hlorēta ūdens dzeršana palielina urīnpūšļa vēža attīstības risku pat par 80 procentiem.

Pasaulē pieaugot iedzīvotāju skaitam un pieaugot prasībām pēc droša ūdens lietošanas, tuvākajā nākotnē būs lielas bažas, lai ūdens attīrīšanas iekārtas būtu efektīvākas. No otras puses, ūdens piegādi mājsaimniecībām joprojām apdraud piesārņotāji, piemēram, ķīmiskās vielas un mikroorganismi.
Aktivētā ogle jau daudzus gadus ir izmantota kā ūdens filtrēšanas līdzeklis dzeramā ūdens attīrīšanai. To plaši izmanto piesārņotāju noņemšanai ūdenī, jo tam ir liela šādu savienojumu adsorbcijas spēja, kas izriet no to lielās virsmas un porainības. Aktivētajām oglēm ir dažādi virsmas raksturlielumi un poru lieluma sadalījums, kas spēlē svarīgu lomu piesārņotāju adsorbcijā ūdenī.